kiM no rāģjēna govinda kiM bhogĒr ģīvitēna vā | jēšām arthē kāGkšitaM no rāģjaM bhogāH sukhāni ķa || 32 || ta imē 'vasthitā juddhē prāNāMs tjaktvā dhanāni ķa | āķārjāH pitaraH putrās tathĒva ķa pitāmahāH || 33 ||
Kam mums karaļvalsts, Govinda, kam labumi, dzīve vai, kuru labad vēlamies mēs valsti, labumus, laimi ar, tie šeit izvietoti cīņai, dvašu atdod, guvumus ar, skolotāji, tēvi, dēli, tāpat arī vecietēvi.Šeit Arģuna runā par pašu esamības pamatu, lai gan nepareizā interpretācijā. Esamības augstākais mērķis ir laime, un attiecības starp dzīvajām būtnēm ir laimes avots. Arģuna tomēr gan laimi, gan attiecības apskata izrauti no konteksta, neņemot vērā Dievu. Vēlāk Krišna to izlabos, norādot, ka ir visa visuma tēvs, māte, sponsors un vectēvs (BG 9.17). Viņš ir īstenais baudītājs (BG 5.29). Citu uzdevums ir asistēt viņa baudās. Lai vairotu laimi, Dievs izvērsies daudzās dzīvajās būtnēs (BG 10.8, BG 15.7), bet ne visas viņas vēlas sadarboties. Tās, kuras nesadarbojas ar Dievu, nonāk esamības perifērijā (materiālajā pasaulē). Arģuna šeit spēlē neziņas mākta cilvēka lomu, jo kā tuvs Dieva līdzgaitnieks viņš to var nospēlēt labāk nekā īstie tumsoņas. Uzrunā izmantotais vārds "govinda" burtiski nozīmē "acuraugs".
kula-kšajē praNaŠjanti kula-dharmāH sanātanāH | dharmē našTē kulaM kItsnam adharmo 'bhibhavatj uta ||
Ģimenei izbeidzoties, tiek pazaudēta mūžīgā ģimenes kārtība. Kārtība zaudēta, visu ģimeni tad pārņem nekārtības.Ģimenes tradīcijas ir laika pārbaudītas vērtības. Laiks, būdams Dieva spēks, iznīcina visu lieko (no Dieva viedokļa), un atstāj tikai labo. Arģuna nāca no labas ģimenes, tāpēc baidījās pazaudēt tradīcijas. Bet pašmērķis ir uzturēt kontaktu ar Dievu, ģimenes tradīcijas ir palīglīdzeklis. Šajā brīdī Arģuna vēl nezināja, ka Dievs ir ar viņu un uzņemas atbildību par cīņu.
adharmābhibhavāt kIšNa pradušjanti kula-strijāH | strīšu dušTāsu vāršNēja ģājate varNa-saGkaraH ||
Nekārtībām dominējot, kIšNa, degradējas ģimenes sievietes. No sieviešu degradācijas, vIšNi pēcteci, dzimst ārpuskategoriju juceklis.Sievietes spēja koncentrēties ir vājāka, tāpēc viņām ieteicams vienmēr dzīvot vīrieša (tēva, vīra, dēla) aizsardzībā. Bez aizsardzības sieviete viegli nonāk savu jutekļu varā. Tāda dzīve līdzinās dzīvniekiem, kuri reaģē uz ārējiem kairinājumiem, nevis kultūru (iekšējas vērtības). Cilvēks progresē, pārnesot uzmanību no ārējās nedzīvās pasaules uz iekšējo, tuvāk dvēselei. Nedzīvie maņu objekti nav tik nozīmīgi kā dzīvas personas (BG 3.42).
Ar degradāciju šeit jāsaprot bezatbildīgs sekss. Ar vīrieša sēklu pārvietojas dvēseles, kas meklē jaunu ķermeni. Dievs novirza visas dzīvās būtnes pie piemērotiem vecākiem, un vecāki, kam bērns nemaz nerūp, tikai sekss, ir piemēroti dēmoniskiem cilvēkiem (BG 16.19). Dēmoniskie bērni pēc tam rada ciešanas arī vecākiem. Sēklas stadijā cilvēka apziņa ir ļoti ierobežota, bet tomēr pastāv, un dvēsele ar spēcīgu smalko ķermeni var palikt mātes miesās arī, netiekot pie olšūnas, un piedzimt vēlāk, izspiežot no dīgļa vēlāk ieņemtu vājāku būtni. Tas izpaužas kā transgonija jeb īpašību mantošana neģenētiskā ceļā. Piemēram, diviem baltajiem vecākiem var piedzimt bērns — mulats no mātes agrākajiem dzimumsakariem. Labi situēts vīrietis tāpēc izvairās pieņemt "netīru" sievu, lai nedabūtu sev svešus bērnus. norāda uz vrišni dzimtu Civilizētā sabiedrībā tam pievērš uzmanību, it īpaši valdnieku ģimenēs, un Krišna un Arģuna abi nāca no valdnieku ģimenēm, kurās ģenētiskajai selekcijai pievērš uzmanību.
Negribētos pēcnācējus šeit sauc par varna-sankaru jeb profesionālo sajaukumu (sliktā nozīmē). Tādi cilvēki nesaņem mērķtiecīgu izglītību, nav spējīgi strādāt nevienā profesijā, un kļūst par smagu nastu sabiedrībai (BG 1.41), piemēram, zog un uzbrūk strādājošajiem cilvēkiem.
saGkaro narakājĒva kula-ghnānāM kulasja ķa | patanti pitaro hj ēšāM lupta-piNDodaka-krijāH ||
Juceklīgi pēcnācēji dzīvi pārvērš par elli ģimenes grāvējiem un radiem. Viņu senči krīt, paliekot bez maizes un ūdens ziedojumiem.Pat, ja cilvēks ir bijis grēcīgs, viņš var dzīvot komfortabli pēc nāves smalkajā ķermenī, kamēr pēcnācēji viņu godina ar rituāliem maizes un ūdens ziedojumiem.
došĒr ētĒH kula-ghnānāM varNa-saGkara-kārakĒH | utsādjantē ģāti-dharmāH kula-dharmāŠ ķa ŠāŠvatāH ||
mātrā-sparŠās tu kOntēja ŠītošNa-sukha-duHkha-dāH āgamāpājino 'nitjās tāMs titikšasva bhārata
Kontakts ar izmērāmo, Kuntī dēls, salu, karstumu, prieku, bēdas dodošais (ir) nākošs, ejošs, pārejošs, tos paciet, Bhāratas pēcteci!Krišna šeit runā par materiālo realitāti jeb ārējo pasauli kā par mazsvarīgu. Pārlieku pievēršot uzmanību nedzīvajai pasaulei, cilvēks pamazām zaudē dzīvību (iekšējo brīvību).
jaM hi na vjathajantj ētē purušaM purušaršabha sama-duHkha-sukhaM dhīraM so 'mItatvāja kalpatē
Vīrs, ko toties nesatrauc tie — vīru-vīr! — vienāds bēdās, priekos, nosvērts, tas (ir) nemirstības cienīgs.Krišna kā Absolūts var vienpersoniski izlemt, ko kuram piešķirt. Ja viņš ir nolēmis kādam piešķirt nemirstību, nekādi citi faktori vairs nav vajadzīgi. Dieva lēmums ir realitātes augstākā instance. Cilvēks, kas pamet zemākās instances realitāti, ir piemērots, lai pārietu augstākā realitātē (dzīvajā pasaulē). Tiesa gan, kādam vēl ir jābūt šai vēlmei pāriet (vai pārcelt viņu) augstākā realitātē, tāpēc par neatkarību no matērijas vien Krišna runā tikai kā par potenciālu nemirstības pamatu. Tālāk Bhagavad-gītā Krišna dos zināšanas, kas motivē garīgai darbībai, un par šādi motivētu cilvēku Viņš jau dod stingras atbrīves garantijas (BG 8.7), nevis tikai potenciālu nemirstības iespēju.
āŠķarja-vat paŠjati kaŠķid ēnam āŠķarja-vad vadati tathĒva ķānjaH āŠķarja-vaķ ķĒnam anjaH ŠINoti Šrutvāpj ēnaM vēda na ķĒva kaŠķit
Kā brīnumu uzlūko kāds viņu, un kā par brīnumu runā tā gan cits. Un kā par brīnumu par viņu cits klausās. Un, pat dzirdējis, nezin gan viņu kāds.Iepriekšējos pantos kIšNa aprakstīja dvēseles īpašības. Mēs redzam, ka skolu programmās nekas atbilstošs šīm īpašībām apskatīts netiek, avīzēs par to neraksta, televīzijā un radio par neko tādu nerunā. Dziļā materiālismā balstītā izglītības sistēma noliedz dzīvības esamību, tāpēc dvēseles īpašības cilvēkiem liekas brīnumainas.
sva-dharmam api ķāvēkšja na vikampitum arhasi dharmjād dhi juddhāķ črējo 'njat kšatrijasja na vidjatē
Arī pārskatot savu pienākumu, tev neklājas raustīties. Cita labāka pienākuma par cīņu kšatrijam nav.
atha ķēt tvam imaM dharmjaM saGgrāmaM na karišjasi | tataH sva-dharmaM kīrtiM ķa hitvā pāpam avāpsjasi ||
Tāpēc, ja tu šo pienākumu — cīņu neveiksi, tad, zaudējot savu dabisko stāvokli un slavu, iegūsi grēku.Pienākums ir tas pats, kas dabiskais stāvoklis, jo tos Dievs attiecīgi uzliek un nodrošina ciešā saistībā vienu ar otru, tāpēc tos sanskritā apzīmē ar vienu un to pašu vārdu, "dharma". Grēka iegūšana nozīmē, ka Arģuna sabojās attiecības Dievu — Krišnu.
akīrtiM ķāpi bhūtāni kathajišjanti tē 'vjajām sambhāvitasja ķākīrtir maraNād atiriķjate
Vēl vairāk, visi bez gala runās par tavu neslavu. Pazīstamam cilvēkam neslava pārspēj nāvi.Kšatrijam slava ir nepieciešama pienākuma izpildei. Lai viņš varētu uzturēt kārtību sabiedrībā, cilvēkiem viņu vispirms ir jārespektē. Un Arģuna bija kšatrijs, imperatora brālis.
vyavasäyätmikä buddhir ekeha kuru-nandana bahu-ēäkhä hy anantäē ca buddhayo 'vyavasäyinämKaut arī dzīvā būtne ir ierobežota, tā var izdarīt nesvārstīgu izvēli. KIšna uz to norāda jau Bhagavad-gītas sākumā, lai klausītājs varētu uzreiz sākt mērķtiecīgi klausīties tālākos norādījumus. Cilvēks var nodoties savam mērķim ar nedalītu uzmanību. Pretējā gadijuma viņš uz to nemaz neiet, bet gan māna sevi ar kaut kādu kombināciju no daudziem daļējiem mērķiem. Neizlēmīgā cilvēka resursi tiek pārdalīti izlēmīgajiem, tāpēc viņam iznāk izdzīvot dažādus fragmentus no svešām dzīvēm, kas kopumā neveido vienotu veselumu.
buddhi-jukto ģahātīha ubhē sukIta-duškItē | tasmād jogāja juģjasva yogaH karmasu kOŠalam ||
na hi kaŠķit kšaNam api ģātu tišThatj akarma-kIt | kārjatē hj avaŠaH karma sarvaH prakIti-ģĒr guNĒH ||BG 3.15-16: ziedojumu cikls BG 3.21 BG 3.23 BG 3.33 sadåēaą ceńöate svasyäł prakåter jļänavän api prakåtią yänti bhütäni nigrahał kią karińyati BG 3.35 Šrējān sva-dharmo viguNaH para-dharmāt sv-anušThitāt sva-dharmē nidhanaM ŠrējaH para-dharmo bhajāvahaH Labāk savus pienākumus nekvalitatīvi nekā cita pienākumus ļoti precīzi (izpildīt). Savos pienākumos sakāve ir labāka. Cita pienākumi atnes bailes. Bailes ir galvenais virzošais spēks materiālajā pasaulē. Kamēr cilvēks nav atradis savu vietu, viņam ir jāturpina meklēt. Aizsardzība nāk ar Dieva žēlastību, nekādi viltīgi plāni nespēj tai līdzināties. Dieva spēks ir līdzvērtīgs nāvei (BG 10.34), pat vēl lielāks. Grāmatas autors ir izmēģinājis strādāt gan slikti apmaksātu darbu atbilstoši savai dabai (6 stundas nedēļā) un juties droši, gan strādāt labi apmaksātu darbu ārpus savas misijas (ar diezgan brīvu darba laiku) un juties ļoti nedroši. BG 4.1 BG 4.12 kāGkšantaH karmaNāM siddhiM jaģanta iha dēvatāH kšipraM hi mānušē lokē siddhir bhavati karma-ģā BG 4.13 ķātur-varNjaM majā sIšTaM guNa-karma-vibhāgaŠaH tasja kartāram api māM viddhj akartāram avjajam BG 4.16 BG 4.21 BG 4.28 BG 4.41 joga-sannjasta-karmāNaM ģņāna-saņčinna-saMŠajam | ātmavantaM na karmāNi nibadhnanti dhanaņģaja || BG 4.42 tasmād aģņāna-sambhūtaM hIt-sthaM ģņānāsinātmanaH | čittvĒnaM saMŠajaM jogam ātišThottišTha bhārata || BG 5.18 BG 6.17 BG 6.27 BG 7.4 BG 7.5 BG 8.3 akšaraM brahma paramaM svabhāvo 'dhjātmam uķjatē bhūta-bhāvodbhava-karo visargaH karma-saMģņitaH Neiznīcīga, garīga un pārāka ir patības īstā daba, ko sauc adhjātmā. Ķermeņu, materiālās esamības un radīšanas izpausme ir zināma kā karma. "Ātmā" nozīmē "es pats". Atkarībā no priekšstata par sevi, par "ātmā" var saukt ķermeni, jutekļus, prātu vai dvēseli. Šajā pantā kIšNa runā par dvēseli un tās patieso garīgo dabu. Materiālā pasaule reizēm ir neizpausta. Kad tai ļauj izpausties (visargaH), to sauc par materiālo darbību jeb karmu. Ar vārdu "bhūta" apzīmē gan 5 rupjos elementus (zeme, ūdens, uguns, gaiss, ēters), gan iemiesotās dzīvās būtnes. Šis pants aptver abas nozīmes. Ar vārdu "bhāva" šeit apzīmēta materiālā esamība, kas ir nepatīkama. Garīgo esamību arī sauc "bhāva", bet tā ir ekstātiska (apziņa ārpus materiālā ķermeņa), un netiek radīta (udbhava, visarga). BG 8.4 adhibhūtaM kšaro bhāvaH purušaŠ ķādhidĒvatam adhijaģņo 'ham evätra dehe deha-bhåtäą vara vēl smalkāka par iekšējo vidi ir dvēseles dvēsele, paramātmā. 3 vides. Līdzdalība materiālajā pasaulē ar prātu. iekšējā vide, sabiedrība, ārējā #domain #sreda BG 8.28 BG 9.22 ananyäē cintayanto mäą ye janäł paryupäsate teńäą nityäbhiyuktänäą yoga-kńemaą vahämy aham BG 9.30-31 api cet su-duräcäro bhajate mäm ananya-bhäk sädhur eva sa mantavyał samyag vyavasito hi sał kńipraą bhavati dharmätmä ēaēvac-chäntią nigacchati kaunteya pratijänéhi na me bhaktał praėaēyati BG 10.4 BG 10.5 BG 10.10 BG 10.34 BG 11.32 ēré-bhagavän uväca kälo 'smi loka-kńaya-kåt pravåddho lokän samähartum iha pravåttał åte 'pi tväą na bhavińyanti sarve ye 'vasthitäł pratyanékeńu yodhäł BG 13.8-12 amānitvam: Zināšanas sākas ar to, ka cilvēks iziet no reibuma stāvokļa. Tad, kad narkotikas iedarbība uz organismu izsīkst, iestājas paģiras jeb ###. Līdzīgi, saskarsmē ar realitāti, cilvēka radītie maldīgie priekšstati par sevi un par apkārtējo pasauli visu laiku dilst, un brīdī, kad ilūzija sāk izzust, cilvēkam ir nepieciešama jauna glaimu injekcija, kas ļautu saglabāt ilūziju par savu iedomāto stāvokli. Paliekot tādā stāvoklī, patiesas zināšanas nav pieejamas. Zināšanas kļūst pieejamas tikai tad, kad cilvēks ļauj izplēnēt glaimu radītajai ilūzijai. adambhitvam: Arī bez glaimiem, cilvēks var mānīt sevi un citus pats, izliekoties par to, kas viņš nav. To sauc par liekulību. Lai piekļūtu zināšanām, no liekulības ir jāatsakās. Einšteins ir piemērs cilvēkam, kas bija pārvarējis pirmos divus soļus. ahimsa: Gaļas ēšana garantē, ka cilvēks paliek dziļā tumsības iespaidā. Tādā stavoklī viņam viss rādās otrādāk (, BG 18.32). BG 13.24 ya evaą vetti puruńaą prakåtią ca guėaił saha sarvathä vartamäno 'pi na sa bhüyo 'bhijäyate Zinātājs atbrīvojas no matērijas ietekmes. BG 14.1 BG 14.6 tatra sattvaą nirmalatvät prakäēakam anämayam sukha-saģgena badhnäti jļäna-saģgena cänagha BG 14.10 rajas tamaē cäbhibhüya sattvaą bhavati bhärata rajał sattvaą tamaē caiva tamał sattvaą rajas tathä BG 14.19,20 BG 15.11 BG 15.17 BG 15.19 kas zin mani, zin visu BG 15.20 BG 16.1-3 Bezbailība, esamības šķīstīšana, gudrība, saikne ar Dievu, devīgums, pašsavaldīšanās, ziedojumu veikšana un svēto rakstu citēšana, askētisms, tiešums, nevardarbība, patiesīgums, nedusmošanās, atteikšanās (no darba augļiem), miers, nepiekasīšanās, līdzjūtība, nemantkārība, maigums, kautrība, nesvārstība, spars, iecietība, izlēmība, tīrība, neskaušana, ne-godkārība ir dievišķajā dabā dzimušo priekšrocības. BG 17.14 deva-dvija-guru-präjļa-püjanaą ēaucam ärjavam brahmacaryam ahiąsä ca ēäréraą tapa ucyate BG 17.15 anudvega-karaą väkyaą satyaą priya-hitaą ca yat svädhyäyäbhyasanaą caiva väģ-mayaą tapa ucyate BG 17.16 manał-prasädał saumyatvaą maunam ätma-vinigrahał bhäva-saąēuddhir ity etat tapo mänasam ucyate BG 17.28 sal. ar 18:tapa dana jajna BG 18.2 kämyänäą karmaėäą nyäsaą sannyäsaą kavayo viduł sarva-karma-phala-tyägaą prähus tyägaą vicakńaėäł BG 18.10 na dveńöy akuēalaą karma kuēale nänuńajjate tyägé sattva-samävińöo medhävé chinna-saąēayał BG 8.14-16 BG 18.18 jļänaą jļeyaą parijļätä tri-vidhä karma-codanä karaėaą karma karteti tri-vidhał karma-saģgrahał BG 18.20 sarva-bhüteńu yenaikaą bhävam avyayam ékńate avibhaktaą vibhakteńu taj jļänaą viddhi sättvikam BG 18.21 påthaktvena tu yaj jļänaą nänä-bhävän påthag-vidhän vetti sarveńu bhüteńu taj jļänaą viddhi räjasam BG 18.22 yat tu kåtsna-vad ekasmin kärye saktam ahaitukam atattvärtha-vad alpaą ca tat tämasam udähåtam BG 18.32 adharmaą dharmam iti yä manyate tamasävåtä sarvärthän viparétäąē ca buddhił sä pärtha tämasé BG 18.37 yat tad agre vińam iva pariėäme 'måtopamam tat sukhaą sättvikaą proktam ätma-buddhi-prasäda-jam BG 18.38 vińayendriya-saąyogäd yat tad agre 'måtopamam pariėäme vińam iva tat sukhaą räjasaą småtam BG 18.39 yad agre cänubandhe ca sukhaą mohanam ätmanał nidrälasya-pramädotthaą tat tämasam udähåtam BG 18.40 BG 18.41 BG 18.42 ēamo damas tapał ēaucaą kńäntir ärjavam eva ca jļänaą vijļänam ästikyaą brahma-karma svabhäva-jam BG 18.43 SOryam tejo DRtir dAkSyam... yuddhe cäpy apaläyanam dänam éēvara-bhävaē ca kńätraą karma svabhäva-jam BG 18.44 kåńi-go-rakńya-väėijyaą vaiēya-karma svabhäva-jam paricaryätmakaą karma ēüdrasyäpi svabhäva-jam BG 18.47 Šrējān sva-dharmo viguNaH para-dharmāt sv-anušThitāt svabhāva-niyataM karma kurvan nāpnoti kilbišam Labāk savus pienākumus nekvalitatīvi nekā cita pienākumus ļoti precīzi (izpildīt). Savas dabas noteikto darbu darīdams, (cilvēks) nesaņem pārkāpumus. Ņemot vērā iepriekšējos pantus, šeit ir skaidri redzams, ka ar "sva-dharma" un "svabhāva" kIšNa domā varNu. Garīgajā pasaulē darbība sakrīt ar reakciju, tāpēc "nāpnoti kilbišam" norāda gan uz to, ka cilvēks, veikdams savu darbu, netraucē Dievam, gan to, ka Dievs cilvēkam netraucē darīt savu darbu, pat tad, ja pilnvērtīga darba vietā ir tikai daļēji centieni. BG 18.60 svabhäva-jena kaunteya nibaddhał svena karmaėä kartuą necchasi yan mohät karińyasy avaēo 'pi tat BG 18.61 ecvarau sarva-bhutanaa had-dece 'rjuna tinohati bhramayan sarva-bhutani yantraruohani mayaya TRANSLATION The Supreme Lord is situated in everyone's heart, O Arjuna, and is directing the wanderings of all living entities, who are seated as on a machine, made of the material energy. Read through all 700 BG. na hi kascit ksanam api jatu tisthatjakarmakrt Darba auglji ir divejadi- smalkie un rupjie, psihologiskais feedback un materiali vai alga vai attiecibas. Tie paredzeti tikai tadelj, lai varetu turpinat stradat. na hi kascit ksanam api =pastaves, kas parvertisies dziva butne ir dinamiskā enerģija , tāpāc mā tē saGgostvakarmaNi Dzīvās būtnes daba ir vienmēr darboties, tāpēc, ja viņai neļauj darboties lietderīgi, viņa sāk darboties par skādi sev un citiem. Nodarbinātība: Nāsti buddhir ayuktasja naķājuktasja bhāvanā Neaizņemtos prātus un ķermeņus dēmoni izmanto saviem mērķiem. SB 1.2.13 SB 1.17.24 tapał ēaucaą dayä satyam iti pädäł kåte kåtäł adharmäąēais trayo bhagnäł smaya-saģga-madais tava also SB 1.17.25: kali destroyig the last leg SB 1.18.45 "At that time the people in general will fall systematically from the path of a progressive civilization in respect to the qualitative engagements of the castes and the orders of society and the Vedic injunctions. Thus they will be more attracted to economic development for sense gratification, and as a result there will be an unwanted population on the level of dogs and monkeys. SB 2.1.37 SB 2.4.14 -> in transcendence: a problem for the nondevotees SB 2.4.17 tapasvino däna-parä yaçasvino manasvino mantra-vidaù sumaìgaläù kñemaà na vindanti vinä yad-arpaëaà tasmai subhadra-çravase namo namaù -> put in transcendence SB 2.5.24-31 SB 2.5.37 SB +3.6.31+ SB 3.9.43 SB 3.22.38 "In reply to questions asked by certain sages, he [Svayambhuva Manu], out of compassion for all living entities, taught the diverse sacred duties of men in general and the different varnas and asramas." SB 4.29.1a-2a sarveńäm eva jantünäą satataą deha-pońaėe asti prajļä samäyattä ko viēeńas tadä nåėäm labdhvehänte manuńyatvaą hitvä dehädy-asad-graham ätma-såtyä vihäyedaą jévätmä sa viēińyate SB 5.5.5 paräbhavas tävad abodha-jäto yävan na jijļäsata ätma-tattvam yävat kriyäs tävad idaą mano vai karmätmakaą yena ēaréra-bandhał SB 5.6.10 "People who are lowest among men and bewildered by the illusory energy of the Supreme Lord will give up the original varnasrama-dharma and its rules and regulations. They will abandon bathing three times daily and worshiping the Lord. Abandoning cleanliness and neglecting the Supreme Lord, they will accept nonsensical principles. Not regularly bathing or washing their mouths regularly, they will always remain unclean, and they will pluck out their hair. Following a concocted religion, they will flourish. During this age of Kali, people are more inclined to irreligious systems. Consequently these people will naturally deride Vedic authority, the followers of Vedic authority, the brahmanas, the Supreme Personality of Godhead and the devotees." SB 5.22.4 SB 6.1.53 na hi kaēcit kńaėam api jätu tińöhaty akarma-kåt käryate hy avaēał karma guėaił sväbhävikair balät The main characteristics of the Vedic society are the support of the brahmanas and the protection of the cows and environment (SB 7.2.12). SB 7.8.48 "All the Manus offered their prayers as follows: As Your order carriers, O Lord, we, the Manus, are the law-givers for human society, but because of the temporary supremacy of this great demon, Hiranyakasipu, our laws for maintaining varnasrama-dharma were destroyed. O Lord, now that You have killed this great demon, we are in our normal condition. Kindly order us, Your eternal servants, what to do now." 7.11.2 SB 7.11.8 satyaą dayä tapał ēaucaą titikńekńä ēamo damał | ahiąsä brahmacaryaą ca tyägał svädhyäya ärjavam || SB 7.11.9 santońał samadåk-sevä grämyehoparamał ēanaił | nåėäą viparyayehekńä maunam ätma-vimarēanam || SB 7.11.10 annädyädeł saąvibhägo bhütebhyaē ca yathärhatał | teńv ätma-devatä-buddhił sutaräą nåńu päėņava || SB 7.11.11 ēravaėaą kértanaą cäsya smaraėaą mahatäą gateł | sevejyävanatir däsyaą sakhyam ätma-samarpaėam || SB 7.11.12 nåėäm ayaą paro dharmał sarveńäą samudähåtał | triąēal-lakńaėavän räjan sarvätmä yena tuńyati || Närada said, "He Yudhińöhira! The following thirty types of religious duties should be performed by those who have obtained the human form of life: truthfulness (satya), compassion (dayä), exertion in pious austerities (tapa), cleanliness (ēauca), tolerance (titikńä), seeing [discernment of what is proper or improper] (ékńä), mental restraint (ēama), sense control (dama), non-violence (ahiąsä), celibacy (brahmacarya), renunciation [giving in charity] (tyäga), study of the Vedas (svädhyäya), simplicity (ärjava), satisfaction (santońa), service of saintly persons who have equal vision (sama-dåk-sevä), gradual detachment from worldly household life (grämyehoparama ēanaił), deliberation on the degradation of fallen worldly souls (nåėäą viparyayehekńä), abstinence of useless topics of conversation (mauna), searching for the true self as different from the material body (ätma-vimarēana), distribution of grains and other foodstuffs to appropriate recipients (annädyädeł saąvibhägo bhütebhyaē ca yathärhatał), seeing all living beings in relationship to Kåńėa, and especially those in the human form (teńv ätma-devatä-buddhił sutaräm nåńu), hearing topics of Lord Hari (ēravaėa), chanting His glories (kértana), remembrance (smaraėa), rendering service (sevä), offering worship (püjä), offering prayers (vandana), becoming a servant (däsya), becoming His friend (sakhya), and offering unto Him the totality of one's very being (ätma-samarpaėa). O King, these qualifications must be acquired by human beings, for this satisfies the Supreme Lord, the Supersoul of all." SB 7.11.13 "Those who have been reformed by the garbhadhana ceremony and other prescribed reformatory methods, performed with Vedic mantras and without interruption, and who have been approved by Lord Brahma, are dvijas, or twice-born. Such brahmanas, ksatriyas and vaisyas, purified by their family traditions and by their behavior, should worship the Lord, study the Vedas and give charity. In this system, they should follow the principles of the four asramas [brahmacarya, grhastha, vanaprastha and sannyasa]." SB 7.11.35 poor SB 7.12.16 SB 8.5.41 SB 11.19.37 definē īpašības daėņa—aggression; nyäsał—giving up; param—the supreme; dänam—charity; (SB 11.19.37) dakńiėä—religious remuneration; jļäna-sandeēał—the instruction of perfect knowledge; (SB 11.19.39) SB 8.14.5 tato dharmaą catuńpädaą manavo hariėoditäł yuktäł saļcärayanty addhä sve sve käle mahéą nåpa daėņa—aggression; nyäsał—giving up; param—the supreme; dänam—charity; (SB 11.19.37) dakńiėä—religious remuneration; jļäna-sandeēał—the instruction of perfect knowledge; SB 10.24.20 SB 10.84.13 SB 11.18.47 SB 12.1.41 tan-nдthдs te janapadдs tac-chйlдcдra-vдdinaщ anyonyato rдjabhiз ca kсayaа yдsyanti pйтitдщ The citizens governed by these low-class kings will imitate the character, behavior and speech of their rulers. Harassed by their leaders and by each other, they will all suffer ruination. SB 12.3.33 "The brahmacaris will fail to execute their vows and become generally unclean, the householders will become beggars, the vanaprasthas will live in the villages, and the sannyasis will become greedy for wealth." ISO 1 ISO 3 CC Ādi 7.146 sambandha, abhidheya, prayojana näma ei tina artha sarva-sütre paryavasäna CC Madhya 13.80 nahaa vipro na ca nara-patir napi vaicyo na cudro nahaa varee na ca gaha-patir no vanastho yatir va kintu prodyan-nikhila-paramananda-purnamatabdher gope-bhartuu pada-kamalayor dasa-dasanudasau BG dūrēna hjavaram karm atmet neproduktīvu darbību. MS 9.294 CNS 8.18 No bībeles par to, ka visi cilvēki ir garu apsēsti. kshatram brahmamukham cha aasiit vaishyaaH kSatram anuvrataaH shuudraaH sva dharma nirataaH triin varNaan upachaariNaH "The warrior class, Kshatriyas, is turned towards the Brahmanas, the scholarly class, for intellectual and religious support. The trading class, Vaishyas, is the follower of the Kshatriyas, the ruling class, for the state's economy is dependent on the rulership. And the fourth one, Shudras, the working class, while performing its own duties, is always working for the other castes." (Valmiki Ramayana 1.6.19, translation from Valmikiramayan.net) Rg Veda 10.90 etc.) the four varnas are created from the body of the Lord's universal form (virat-purusa). In the Visnu Purana (3.8.9) it is stated: varnasramacaravata purusena parah puman visnur aradhyate pantha nanyat tat-tosa-haranam "One can worship the Supreme Personality of Godhead, Visnu, by proper discharge of the principles of varna and asrama. There is no alternative to pacifying the Lord by execution of the principles of the varnasrama system." Destinations "...The brahmanas who maintain their sacred rites attain Prajapatya (Brahma's) region. "The ksatriyas who never quit the battleground in fear attain Indra's region. The vaisyas who strictly adhere to their duties attain the region of the Maruts (wind gods). "The sudras who serve others attain the region of Gandharvas. The region attained by the eighty-eight thousand sages who have sublimated their sensual feelings can be attained by pupils who remain continuously with their preceptors [brahmacaris]. The region of the seven divine sages is obtained by forest-dweller [vanaprastha]. "The region from which the sage never returns, the region of Brahman, the Blissful, is for the ascetics [sannyasis] who control their minds, who renounce and who sublimate their base passions." (Garuda Purana 1.49.24-29) kaler dasa-sahasrani madbhaktah samti bhu-tale ekavarna bhavisyamti madbhaktesu gatesu ca "For 10,000 years of Kali such devotees of Mine will fill the whole planet. After the departure of My devotees there will be only one varna [outcaste]." (Brahma-vaivarta Purana 4.129.59) "Note that this phrase (kalau sudra-sambhavah) originates from the following verse found in the Skanda Purana: asuddhah sudra-kalpa hi brahmanah kali-sambhavah asuddhah - impure, sudra-kalpa - like sudras, brahmana - brahmanas, kali-sambhavah - born in Kali-yuga, present age of degradation In the Kali-yuga brahmanas will certainly become like (be born as) impure sudras. (Without samskaras and spiritual training, the brahmanas of Kali-yuga are considered sudras.) Brahma Samhita 5.1 CNS: brāhmanu, kas tirgojas, sauc par vĒšju