CIVILIZĀCIJAS PRINCIPI

Ievads

Tā kā šeit aprakstītās civilizācijas mērķis ir atbrīvot cilvēku, aprakstītos principus varētu saukt arī par brīvības principiem. Saistībā ar civilizāciju grāmatā ir aprakstīti ideālas valsts uzbūves un darbības principi. Kaut arī ne visi lasītāji ir tieši saistīti ar valsts pārvaldi, no visiem tiek gaidīts, ka viņi kļūs par pilnvērtīgiem cilvēkiem, sabiedrības locakļiem, un ar ģenētisko materiālu vien tam nepietiek. Svarīgāka par iedzimtību ir izglītība jeb kultūra, jeb cilvēka iekšējā pasaule, kas viņu atšķir no divkājaina dzīvnieka.

Kas ir valsts? Kā atjaunot valsti? Valsts pamatfunkcija ir nodrošināt ikvienam darbu, un tikai no tās tiek atvasinātas visas pārējās. Labu darbu, kas ir interesants, attīstošs, gandarījumu nesošs, pašam pa spēkam un citiem vajadzīgs. Labs darbs nav pārāk grūts un pilnībā apmierina cilvēka materiālās vajadzības. Daži uzskata, ka mūsdienās valsts institūcija īsti nepilda savas funkcijas, bet paši savējās arī nepilda. Lai pastāvētu cilvēku sabiedrība, nepieciešams kāds, kas tajā iesaistās.

Kas ir darbs? Kas ir pienākums? No kā sastāv cilvēku sabiedrība, kādus mērķus tā sasniedz, kā un kāpēc tā strādā? Tas šajā grāmatā ir aprakstīts, īsi un skaidri. Visiem ir tiesības uz labu darbu un brīvību, tās ir cilvēka galvenās (pat vienīgās!) tiesības, un tās ir arī viņa pienākums. Tālāk tas būs aprakstīts sīkāk. Izpildot savu pienākumu, cilvēks saņem visu, kas viņam nepieciešams. Dzīve ir vienkārša tiem, kas to paši nesarežģī.

Grāmatā aprakstīto civilizāciju sauc varnāšrama, jo tā analizē cilvēku darbību un īpašības, iedalot tos profesionālajās grupās (varna) un sociālajās grupās (āšrama). Varnāšrama veidojas ap četriem principiem jeb īpašībām (tīrība, līdzjūtība, askētisms un pašpietiekamība). Sistēma, kas uz tiem nebalstās, NAV varnāšrama, pat, ja tur figurē tādas pat profesionālās un sociālās grupas (brāhamani, sanjāsī u.c.). Pretstats varnāšramai ir kastu sistēma, kurā tiek apspiesta cilvēka patiesā daba un brīvība. Varnāšrama ir mūžsena, bet dažādos laikos un vietās tā izkropļojas. Civilizācijas principi nekad nemainās, mainās tikai cilvēku vēlme un spēja tiem sekot.

Traucēkļi darbam un brīvībai ir šaubas, neziņa un bailes. Šaubas ir apziņas parazīti, kas neļauj cilvēkam izpaust savu talantu. Talants ir dots ikvienam cilvēkam, tā ir Dieva dāvana, bet tāda, kas varbūt vēl jāatklāj. Bailes rodas, novēršoties no savas dabiskās vides un pievēršoties surogātiem jeb Dieva aizvietotājiem. Visus šos traucēkļus viegli var uzveikt ar patiesām zināšanām. Labākas par teorētiskām (vispārīgām) ir praktiskas (konkrētas) zināšanas, kas ir pielietojamas, pārbaudāmas, un uzreiz dod lielisku rezultātu. Līdzeklis, ar kuru valsts nodrošina darbu un brīvību, pirmām kārtām, ir izglītības sistēma. Izpētot attiecīgās īpašības, atklāsies, ka valsts pārvaldes aparāts var nodrošināt darbu, bet ne brīvību un pilvērtīgu izglītību, tāpēc ideālā valstī pārvaldes aparāts ir atkarīgs no izglītības sistēmas. Bez kvalificētiem skolotājiem izveidojas tāda situācija kā Latvijā, kur tas ir ačgārni. Civilizācija sākas ar skolotājiem (kas nodrošina garīgās iespējas) un govju aizsardzību (kas nodrošina materiālās iespējas, bet netiks šeit sīki analizēta).

Atšķirībā no daļējām realizācijām, dievišķā varnāšrama, par kuru grāmatā runa, pieradina cilvēkus pie Dieva un pamazām ielaiž viņus Dieva sabiedrībā. Dievs ir visa skaistuma, spēka, bagātības, gudrības, slavas un brīvības avots. Ienākot sabiedrībā Dievam, līdz ar viņu ienāk arī visas šīs varenības. Uz zemes pilnvērtīga varnāšrama pastāvēja pirms 5000 gadiem. Civilizāciju nav radījuši ne cilvēki, ne mērkaķi. To ir radījis Dievs savām vajadzībām. Patiesībā viņam nekas netrūkst, jo visas Dieva vēlmes automātiski piepildās — tāds ir esamības mehānisms —, bet viņš ir sociāla būtne un mīl izklaidēties, tāpēc pastāv cilvēku sabiedrība kā viņa līdzgaitnieki, ar ko veidot attiecības. Dievs var visu pilnībā kontrolēt, bet Viņš ļauj brīvi izvēlēties savu personību katram pašam, jo izklaide balstās uz daudzveidību. Tāpēc cilvēki visi ir dažādi. Attiecības starp cilvēkiem ir laimes avots. Cilvēks, kas neattīsta savu unikālo individuālo personību, patiesībā nepilda pienākumu.

Kā atklāt savu unikālo individuālo personību? Unikālas spējas ir ikvienam cilvēkam, bet, lai tās izpaustu, ir nepieciešamas zināšanas un mērķtiecīga prakse. Tas pats sākotnējais faktors, kas radīja cilvēku, kas viņu joprojām uztur un māca, dod cilvēkam zināšanas arī par kārtību savā pasaulē. Dieva zināšanas cilvēkam ir pieejamas no svētajiem rakstiem un svētajām personībām, kam ar Dievu ir personiskas attiecības. Grāmata balstās uz Dieva zināšanām (sanskritā — vēda), pārformulējot tās atbilstoši mūsu laikam un apstākļiem. Cilvēku sabiedrību, kas balstās uz Dieva zināšanām, sauc arī par vēdisku sabiedrību jeb civilizāciju. Svarīgāko grāmatā izmantoto vārdu nozīmes ir dotas glosārijā (skaidrojošajā vārdnīcā) 14. nodaļā. To ieteicams izlasīt pilnībā, vai nu atsevišķi, vai paralēli ar pamattekstu. Liekulīgi cilvēki bieži maina vārdu nozīmi, tāpēc tās nepieciešams fiksēt, lai saglabātu teksta jēgu. Kursīvā izcelto vārdu nozīme ir definēta 14. nodaļā, piemēram, pastāvība nav tas pats, kas parastā pastāvība. Ērtākai lietošanai, saīsināta terminu vārdnīca ir pievienota ieliktnī.

12. nodaļā ir iekļauti citētie panti no svētajiem rakstiem. Nodaļas sākumā ir skaidrojums par izmantoto sanskrita pierakstu. Tekstā norādes uz citātiem ir dotas iekavās aiz attiecīgajiem apgalvojumiem. Pats apgalvojums ir iekļauts arī grāmatas tekstā, tāpēc lasot nav nepieciešams pārslēgties, un 12. nodaļu ar pantiem, tulkojumiem un komentāriem var izlasīt pēc tam, salīdzināšanai. Citiem vārdiem, grāmatu paredzēts lasīt visu pēc kārtas, no vāka līdz vākam.

Kā atrast savu vietu pasaulē? Dzīvās būtnes ir iemiesotas materiālajos ķermeņos, tāpēc nejūtas pilnībā brīvas. Šī grāmata ir paredzēta cilvēkiem, kas sevi uzskata par ķermeni. Pareizi lietojot ķermeni, brīvība būtiski pieaug, un cilvēks patiešām atdzīvojas. Te ir apkopotas un izskaidrotas zināšanas, kas ļauj detalizēti atšifrēt "savu dabu", "savu vietu" un "savus pienākumus", saskaņā ar materiālās pasaules īpašībām. Pilnīga brīvība ir augstākais mērķis, ko sniedz tieši civilizācija. Aiz brīvības sākas mīlestība, bet tai šajā grāmatā mēs pieskarsimies tikai nedaudz. Cilvēku, kas pārzina civilizācijas principus, ir ļoti grūti piemuļķot, un pats viņš būs labs kolēģis, ģimenes loceklis, skolotājs vai vadītājs. Cerams, ka šī grāmata būtiski paplašinās Jūsu iespēju robežas.

Daži secinājumi ir autora iegūti, apmeklējot seminārus, diskutējot ar svētām personībām, meditējot un analizējot Dieva dotos principus. Lai labāk izceltu būtisko, mazāk svarīgas detaļas daudzviet ir izlaistas. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Ja cilvēku "pārbaro" ar informāciju, viņš to vairs pārstāj uztvert, var pazaudēt kopainu un sākt jaukt detaļas ar būtisko. Grāmata ir ļoti koncentrēta. To var izlasīt ātri, un tā ir pietiekami maza, lai to varētu izlasīt ikviens, un atliktu vairāk laika pārdomām. Tomēr, mērķauditorija ir gudrākie. Grāmata aptver arī ezoteriskas tēmas un pārdomas ir tiešām nepieciešamas. Dziļākai satura izpratnei var izmantot sekojošu jogas metodi — uzdot sevi interesējošos jautājumus Dievam un pēc kāda laika saņemt atbildi. Svētie raksti, tādi kā Bhagavad-gīta un Šrīmad-Bhāgavatam, ir dzīvi un reaģē uz lasītāja jautājumiem ne tika caur grāmatas lappusēm, bet arī dzīvē.

Cerams, ka vēlāk tiks izveidota grāmata par varnāšramu ar daudziem piemēriem un skaidrojumiem plašam lasītāju lokam, bet pagaidām tas izrādījās nepraktiski, jo būtiskās domas pazustu pārlieku garos skaidrojumos. Autora mērķis bija pēc iespējas ātrāk izplatīt pamatzināšanas, lai nekavējoties palīdzētu cilvēkiem, kas šaubās par dzīves jēgu. Četrus pamatprincipus nav grūti iegaumēt. Zinot tos, daudzi citi civilizācijas aspekti izriet kā loģiski secinājumi. Dažas koncepcijas, tādas kā pasaules uzbūve, ir pelnījušas atsevišķu grāmatu, un detalizēti šeit izskaidrotas netiek. Nesaprotamās vietas pirmajā lasījumā var izlaist, un atgriezties pie tām pēc papildu materiāla izpētes.