Sārvabhauma Bhattāķārjas Šaķīsutāštaka

(1)
Ādas krāsa kā zelts; Viņa bultas kā zieds;
 Svaigas noskaņas nes; meklē jaunas dejas.
Svaigus smieklus Viņš rod; krāsa kā kausēts zelts;
 Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!

(2)
Svaigas mīlas pārņemts; Tīrībā kā svaigs sviests;
 Svaigās drēbēs jūt tērpts jaunas mīlas jūtas.
Deviņveidos tiek pausts svētīgais mīlas spēks;
 Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!

(3)
Veltot Sevi Hari, lūpās tā vārdu nes,
 Rokās lūgšanu Hari vārdiem krellītes.
Acīs vienmēr ir asaras, uzticoties;
 Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!

(4)
Smeldzi esamības ļaudīm remdē arvien;
 Mērķis augstākā labuma meklētājiem.
Pārvērš kamenēs un visuma smeldzi dzēš;
 Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!

(5)
Raisa bhakti pats Sev, acuraugs mīļajiem;
  Tēlo, dejo mīlnieka dižā tuvajiem.
Ciema daiļavām dejā sāk virpuļot prāts;
 Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!

(6)

Karatālas apkārt, maiga balss daiļi skan,
 Klusi spēlē uz vīnas salda mūzika.
Raisa dejas pats sava bhakti noskaņās;
 Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!

(7)
 Ēras prakses apņemts Nandas dēls atgriezies,
Vis’ zemē brīnumskaists, laikmetam atbilstošs.
 Prātā savs veidols, mājvieta sava apkārt;
Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!

(8)
Rīta sārtas ir acis un pēdas un ģērbs;
 Mutē aizgūtnēm Pats Savus vārdus Viņš nes.
Tiek ar spēcīgām jūtām visums dzīvināts;
 Sveiciens Tev, Šaķī dēls, kura krāsa kā zelts!